Reizēm aitai samazinās apetīte, tā kļūst neaktīva, novājē kobalta trūkuma dēļ.
Kobalts nelielās devās ir nepieciešams daudziem dzīvajiem organismiem, ieskaitot cilvēku. No 0,13 līdz 0,30 mg/kg liela deva kobalta jūtami uzlabo mājlopu veselību, tādēļ tas plaši tiek pielietots minerālmēslojumā un dzīvnieku barībā. Kobalts ietilpst B12 vitamīna (ciānkobalamīna) sastāvā. Cilvēkam kobalts ir jāuzņem caur pārtiku vai speciāliem vitamīniem. Cilvēka organismam obligāti ir nepieciešama vismaz minimāla kobalta deva, pretējā — kobalta trūkuma gadījumā rodas akobaltoze. Kobalta trūkums organismā daudzos gadījumos var izraisīt organisma respiratorās sistēmas saslimšanas vai tās traucējumus.
Kobalts veicina daudzus svarīgus procesus organismā: veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos (piedalās asinsradē), veicina un regulē vielmaiņas procesus, aktivizē enzīmu darbību, regulē B12 vitamīna līmeni asinīs. Visvairāk kobalta ir olas dzeltenumā, svaigos zemesriekstos, pākšu pupiņās, aprikozēs, bumbieros, ābolos, sīpolos, kāpostos, puķkāpostos, lapu dārzeņos, bietēs, mellenēs, zemenēs, pētersīļos, lapu salātos, lociņos, spinātos, tomātos un valriekstos.