Aitu cirpšana

Pamata ganāmpulka aitas (aitu mātes, teķus) cērp vienu reizi gadā, divas reizes gadā, vai trīs reizes divu gadu laikā. Divas reizes cērpot, aitu ganāmpulku cērp pavasarī un rudenī. Jērus pirmo reizi cērp apmēram 6 mēnešu vecumā (jēra vilnas produkcija ir apmēram 1,3 līdz 1.5 kg), kas iekrīt maijā, jūnijā, jūlijā.
No aitu veselības viedokļa labākā ir aitu divu reižu cirpšana. Bet tā kā šobrīd vilnas realizēšanas ieņēmumi ir zemi, tad dod priekšroku aitu vienas reizes cirpšanai.
Vienu reizi Igaunijā aitas cērp atkarībā no ganāmpulka turēšanas tehnoloăijas, vai nu pavasarī (aprīlī, maijā, jūnijā) vai rudenī (septembrī, oktobrī, novembrī). Abiem cirpšanas veidiem ir savas priekšrocības un trūkumi.
Pavasarī cērpot aitas siltajos vasaras mēnešos ir ar īsāku vilnu un aitas šajā laikā svīst mazāk. Tajā pašā laikā ziemas mēnešos tām ir garāka vilna, kam noteiktos apstākļos var būt priekšrocība, bet arī savi trūkumi (mitrās kūtīs vilna uzsūc ūdeni, aitas vilna kļūst slapja un palielinās aitu saslimšanas risks, ar lielu vilnu aitas mazāk saiet kūtī).
Rudens atnešanos ir lietderīgi organizēt tūlīt pēc aitu kūti palikšanas. Tūlīt pēc cirpšanas aitas nav ieteicams laist lietainā, vējainā laikā ārā. Ja šajā laikā laiks ir auksts, pēc aitu cirpšanas tās vajadzētu turēt 4-5 dienas kūtī.
Pēc aitu cirpšanas pastiprinās aitu vielmaiņa un ir zināms, ka aitas pēc cirpšanas patērē vairāk barības sausnas. Tāpēc uzskata, ka jēru dzimšanas svars ir 10-15% lielāks tieši cirptām aitām. Ir arī zināms, ka arī barības izmantošana ir efektīgāka jo barība ir spureklī īsāku laiku, un tāpēc spureklī mazāk izšķīst proteīnu, kas uzlabo barības efektivitāti. Ir arī vieglāk organizēt jēru barošanu, jo apcirptām aitām ir vieglāk novērtēt barojumu. Šādi ir no ganāmpulka vieglāk atlasīt arī problēmu aitas.
Apcirptas aitas saiet vairāk arī vienā aizgaldā un mazāk cieš no tā saucamā karstuma stresa ziemas un pavasara periodā, kad āra temperatūra sāk strauji celties un dzīvnieki tiek turēti slēgtās kūtīs.
(No Aitkopības rokasgrāmatas)